Darbības laiks Rīgā līdz K.Ulmaņa apvērsumam

1918.gada 3.decembra vakarā ar vilcienu Rīgā iebrauca Lettonias grupa, lai sevi nodotu Latvijas pagaidu valdības rīcībā. Daudzi lettoņi ar ieročiem rokās apliecināja savu Tēvu zemes mīlestību atbrīvošanās cīņās. Cīņu laikā ap 132 lettoņiem iestājās dažādās Latvijas armijas vienībās, t.sk. arī Studentu rotā. 19 lettoņi tika apbalvoti ar Lāčplēša kara ordeni.

Lettoņi 1920.gadā izīrēja namu Ģertrūdes ielā 6. Pārdodot namu, Tērbatā tika iegūta nauda savas, lielākas mājas pirkšanai. 1921.gadā Lettonia iegādājās ēku Valdemāra ielā 55 uz kurieni pārgāja ar t.p.g., II semestri. Ekstern dzīvē lettoņi bija ļoti aktīvi gan valsts dzīvē, gan sabiedriskās un sporta organizācijās. Lettoņi bija 1 Valsts prezidents A. Kviesis, 5 ministri, 9 Saeimas deputāti, 4 sūtņi ārzemēs, 1 ministru prezidents, 44 augstskolu pasniedzēji, t.sk., 17 profesori, 3 Latvijas Universitātes rektori, 3 prorektori, 9 universitāšu fakultāšu dekāni, 9 slimnīcu direktori un priekšnieki, 16 skolu direktori, 1 Kara sanitārās pārvaldes priekšnieks /Ģenerālis/, ļoti daudzi kara ārsti un daudzi citu profesiju pārstāvji. Diemžēl šī statistika ir precīza tikai līdz 1930.gadam.

Pēc atv. ltn. Lāčplēša ordeņa kav. K.Mālmaņa ierosinājuma Lettonia kopā ar Lettonias Fil. Palīdzības biedrību un citām latviešu korporācijām dāvināja karogu Bruņoto vilcienu divizionam.

Latviešu korporāciju žurnāla “Universitas” izveidošanā lettoņi bija ļoti aktīvi un pirmais redaktors bija Aleksandrs Plensners. Lettonia palīdzēja arī jaunu latviešu korporāciju veidošanā, garantējot to komānus.

Sports

Sporta dzīvē lettoņi piedalījās aktīvi un bija arī sporta dzīves aktīvi organizētāji. 1924.gadā nodibinājās Rīgas tenisa klubs. Tā pirmais prezidents bija H.Kiršentāls med.15.II. Paplašinoties šim sporta veidam 1929.gadā dibināja Latvijas tenisa savienību, kuru vadījuši lettoņi K.Mālmanis, med.18.I, J.V.Poruks, oec.29.II, Z.Landavs, math., et ing.av.19.II. Latvijas meistars tenisā 1937.gadā bija A.Grapmanis, agr.31.II. Lettoņi ir vadījuši dažādu sporta biedrību tenisa sekcijas. Vieglatlētikā labus sasniegumus guvuši un dažādās sacensībās uzvarējuši E.Bergs, oec.23,II, K.Bergs, med.21.II, G.Jekals, chem.et med.24.II, L.Ramiņš, med.14.II – visi minētie ir izcīnījuši Latvijas meistarību, bet G.Jekals izcīnījis pavisam 15 Latvijas meistara titulus un 1924.gadā piedalījās olimpiādē Parīzē, kur ieguva 14.vietu desmitcīņā. Labi panākumi bijuši arī Lettonias akadēmiskiem airētājiem. Latvijas valsts vienībā basketbolā ir bijuši četri lettoņi. Viens futbola valsts vienībā. J.Lielmežs, iur.33.II divas reizes bijis Latvijas meistars slēpošanā slalomā. Valsts hokeja komandā spēlēja I.Reinbahs, ing. 32.II, Latvijas meistars paukošanā ar floreti bija O.Mačs, med.27.II.