Emigrācija

Otram pasaules karam beidzoties, lettoņi ārzemēs sāka apzināt visu atrašanās vietas. Bija viskritiskākais laiks Lettonias vēsturē, jo ārējie apstākļi bija stipri nelabvēlīgi. Dabīgi, ka lettoņiem bija vēlēšanās turēties kopā un radās vairāki centri amerikāņu un angļu zonās. Vienotu konventa dzīvi uzsāka 1947.gada I semestrī Eslingenē, jeb kā to mēdza saukt “Mazajā Rīgā”. Šeit bija vislielākā latviešu kolonija. Konventa pirmais mērķis bija lettoņu akadēmiskās dzīves veidošana un vadīšana Vācijā. Tika apzināti Vācijā 253, bet ārpus tās 73 lettoņi.

1948.gadā 18.februārī fil. Aleksandrs Plensners referēja par lettoņu uzdevumiem trimdā. Šajā pašā sanāksmē ievēlēja amatu vīrus un padomē pārstāvjus fil!fil! no citām valstīm un okupācijas zonām. Pie Baltijas universitātes dibinājās jaunas korporācijas. Fraternitas Cursica garantē pie Lettonias Apvienoto korporāciju komāna. Tika atjaunota draudzība ar Fraternitas Estica un Neo-Lithuania. Tika rīkots Lettonias un Selonias kopējs ģimenes vakars. 1949.gada 5.martā tika pieņemti “Latvijas korporāciju apvienības” statūti kā jaunradītai koporganizācijai trimdā.

Lettoņu vairumam emigrējot uz ASV, konventa sēdekli nolēma pārcelt uz Ņujorku. 1950.gadā izdeva Mazo Album Lettonorum, ar ko simboliski noslēdzās Vācijas posms. 1950.gadā konventa darbība sākās Ziemeļamerikā.

Vairākums lettoņu dzīvoja ASV un no 1950. līdz 1990.gadam Lettonias konventa sēdeklis atradās ASV (36 gadus), bet Kanādā 4 gadus. Darbība noritēja 14 kopās ASV, 2 Kanādā, 6 Austrālijā un Eiropā.

Cik arī tas nebija grūti, lettoņiem izdevās nokārtot visus juridiskos jautājumu oficiālas korporācijas inkorporēšanai un organizēšanai, rodot jaunas formas konventa dzīves vadīšanā un visus lettoņus sasaistot. Kopa, kurā bija konventa sēdeklis, tika uzskatīta par globālo kopu un amatvīri gādāja par Lettonias darba organizēšanu un vadīšanu citās kopās. Tika uzņemti jauni zēni, saime turpināja augt.

Lettonias padome darbojās pēc 1966.gadā pieņemtajiem Noteikumiem Lettonias darbībai ārpus Latvijas. Izveidojās Lettonias palīdzības fonds globālā mērogā, 1952.gadā nolēma izdot “Vita Nostra”, kuras galvenais uzdevums ir lettoņu savstarpējā informācija. 1977.gadā nodibināja Kronvalda fondu. Viss veiktais deva iespēju uzturēt lettoņu garu un saglabāt latviešu valodu svešumā. Lettonias darbība emigrācijā ļoti sīki aprakstīta 1992.gadā Ņujorkā izdotajā albūmā “Lettonia 1870 – 1990”.