_ _ _

Buršu saime
( Iveta Vēvere , Lauku avīzes pielikums "Mājas viesis" , , 29.11.2002. )
 
Jautāts, kas tad īsti ir studentu korporācijas, Lettonias filistrs Māris Ruks atbild —Tās nav alternatīva studentu sanākšanai kojās – sanāk bariņš iedzer kādu alu, spēlē ģitāru, uzdzied. Studentu korporācijas ir nacionālās apziņas saistība ar Rietumeiropas vēsturiskajām studentu tradīcijām.

Korporācijas ir slēgta tipa mūža organizācijas, kurās stingri tiek ievērotas tradīcijas un iekšējās kārtības noteikumi. Kādreiz studenti tajās apvienojās pēc studiju specializācijām un teritorijām, no kurienes nākuši, bet mūsdienās pēc draudzības vai radniecības principa. Citādāk nemaz nebūtu iespējams iekļūt korporācijā – neņem jau kuru katru gribētāju. Lai iestātos korporācijā ir jāsameklē sev divi jau esošie biedri par galvotājiem, kuri nes atbildību, ja jauniņais savāra ziepes. Daudz kas no korporāciju dzīves ir izzināms tikai iestājoties tajā – pastāstīt nevar un īsti nemaz nedrīkst. Iekšējo noteikumu sarakstā šķiet ir iekļauts arī tāds kā zināms klusēšanas zvērests. Informācija par korporāciju netiek īpaši slēpta, bet arī ne tīši popularizēta – tā korporācijas Daugaviete tautiete Līga Loginova.

Visu studentu korporāciju biedri dalās savdabīgā hierarhijā – fukšos, komiltoņos jeb tautiešos un filistros, studenšu korporācijās dalījums ir līdzīgs – meitenes, tautietes un filistres. Fukši un meitenes ir jaunākie (tiek skaitīti nevis nodzīvotie gadi, bet korporācijā pavadītais semestru skaits), nepilntiesīgie korporācijas biedri. Par viņiem rūpējas oldermanis jeb meiteņu korporācijās – audzinātāja, kas palīdz jaunākajiem biedriem tikt skaidrībā ar saviem pienākumiem un tiesībām. Nav nemaz tik briesmīga nepilntiesīgā biedra dzīve kā nezinātājam varētu šķist – šiem biedriem ir obligāti jāiemācās korporācijas vēsture un tradīcijas, kā arī jāzin kanti, tas ir, dziesmas, jāapmeklē deju paukošanās nodarbības. Protams, meitenēm paukošanās nodarbību nav. Deju apgūšana notiek divām korporācijām sadarbojoties, piemēram, šogad jaunie lettoņi mācās dejot kopā ar jaunajām daugavietēm. Nereta parādība ir pāru izveidošanās deju stundās un aizdanacošanās līdz pat altārim. Fukšiem noteikti jāapmeklē korporācijas rīkotie pasākumi. Lai arī kā – vispirms studijas un tad korporācija – ja fuksim vai meitenei šī pasākuma laikā ir jādara kaut kas cits, ar studijām saistīts, viņam noteikti tiek atļauts un iespējams pat ieteikts neapmeklēt konkrēto pasākumu. Un, ja kaut ko iesaka kāds no vecākajiem biedriem, tad tā ir liela muļķība neklausīt. Jo arī paklausība vecākajiem korporācijas biedriem ir viens no fukšu un meiteņu pienākumiem. Nākošais pakāpiens korporācijas hierarhijā ir aktīvais krāsnesis – tautietis jeb komiltonis, studentēm – tautiete. Šīs pakāpes biedri ir vēl studējošie, bet jau pilntiesīgie korporācijas biedri. Augstākā pakāpe ir filistri – tie ir studijas beigušie korporanti, kuri parasti mazāk aktīvi iesaistās korporācijas sabiedriskajā dzīvē laika trūkuma dēļ, bet viņu viedoklis korporācijas biedru vidū tiek visaugstāk vērtēts.

Lettonia

Latvijā šobrīd darbojas 36 korporācijas, no tām 23 ir studentu un 13 studenšu korporācijas. Visvecākā studentu korporācija Latvijā ir Lettonia. Tā ir dibināta 1870.gadā Tērbatā un tās pirmssākumi ir meklējami Kronvaldu Ata organizētajos studentu vakaros. Sākotnēji Lettonias krāsas bija sarkans – balts – sarkans, bet, laikiem un apstākļiem mainoties, līdz mūsdienām tā ir atnākusi zaļā – zilā – zeltā. Tās ir Lettonias krāsas kopš 1882. gada. Katras korporācijas ideja ir ierakstīta tās devīzē un lettoņiem tā skan – Vitam, salutem, veritatem, kas nozīmē – dzīvi, labklājību, patiesību. Lettoniā apvienojas vairāk kā čerti simti bijušo un esošo studentu visā pasaulē. Latvijā ir aptuveni simt piecdesmit lettoņu. Lettoņi tāpat kā citas korporācijas ar lielu lepnumu piemin savus dižākos biedrus. Piemēram, Latvijas prezidents Alberts Kviesis, izcilais valodnieks Jānis Endzelīns kā arī visi pirmie četri Latvijas Universitātes rektori bija lettoņi.

Tāpat kā citām norisēm, arī iekļūšanai Lettoniā ir sava kārtība – piemēram, pēc Lettonias atjaunošanās 1989. gadā bija noteikums, ka netiek uzņemti cilvēki, kas darbojušies komunistiskajā partijā. Šobrīd tiem akreditēto augstskolu studentiem, kuri vēlas kļūt par lettoņiem ir jāapmeklē viesu vakari. Tajos students vērtē vai viņš varēs iejusties šajā sabiedrībā un vai spēs pielāgoties korporācijas tradīcijām un likumiem. Tajā pašā laikā korporācijas biedri vērtē viesi, tā īpašības un piemērotību korporācijai. Ja viss rit gludi, tad vienā no jauno biedru uzņemšanas reizēm, kas notiek reizi semestrī, students kļūst par fuksi.

Uz jautājumu, kāpēc ir izdevīgi būt korporācijā, Māris Ruks atbild — Studentu korporācijas jaunajam cilvēkam var sniegt pilnīgi visu, ko viņš no studiju gadiem var vēlēties. Tā palīdz kļūt par personību, iegūt pašapziņu. Kā Jānis Enzelīns teica – korporācija viņu esot izaudzinājusi ārā no prastuma. Lai gan varētu šķist, ka tā ir tikai lielība, uzzinot par visām tām iespējām, kas sagaida korporācijas biedrus, bet ir liegtas svešajiem, sāk šķist, ka par studentu ir vērts kļūt kaut vai tikai tāpēc, lai iestātos korporācijā. Iestājoties korporācijā, students kļūst piederīgs organizācijai, kurā ir dažādu gada gājumu, sociālo stāvokļu, profesiju biedri. Korporācijas locekļi viens otru uzrunā uz tu, tāpēc šī draudzīgā saikne ir īpaši jūtama. Students uzreiz iegūst ap četrsimts draugu visā pasaulē un var būt drošs, ka lettonis lettonim palīdzību neatteiks.

Dziesmu sarakstā, kuras jāzin katram lettonim, blakus “Nevis slinkojot un pūstot” ir arī tādi nosaukumi kā “Brālīt, iedzer vēlreiz” un “Uz alus mucas pagrabā”. Ko tas varētu nozīmēt? Runājot par stereotipu, ka studentu korporācijās notiek pamatīga žūpošana Māris atsaucas uz visiem korporantiem zināmo patiesību – mūžam dzerošs – kas nozīmē alkohola lietošanu, bet nekad ne piedzeršanos. Turklāt ik viens korporācijas loceklis zin, ka nedrīkst celt neslavu savai organizācijai, prasti uzvedoties. Par šādiem jociņiem draud pamatīgas nepatikšanas – līdz pat izslēgšanai no korporācijas. Tāpēc uzdzīves tīkotājiem tomēr būs vien jāmēro ceļš uz krogu, ne korporāciju.

Daugaviete

Laikā, kad Latvijas Universitātē varēja sāk studēt sievietes, tika dibināta arī pirmā studenšu korporācija – Daugaviete. Deviņpadsmit aktīvas studentes, kuras 1921. gada 6. novembrī bija atnākušas uz LU auditoriju, kļuva par Daugaviešu dibinātājām. Toreiz daudzi bija neizpratnē un ķengāja šo ideju avīzēs – kā tad tagad būs, vai sievietes tāpat kā studenti sēdēs uz alus mucām ar rapieriem rokās un dziedās alus dziesmas? Daugavietes par savu mērķi uzskatīja lauzt šo stereotipu. Mēs esam sievišķīga organizācija – daugaviete nesmēķē, ievēro arī atturības principu. Jaunākās korporācijas no tā ir nedaudz atkāpušās. Mums ir jāseko līdzi savai uzvedībai – es esmu ne tikai Līga, bet arī daugaviete. Un cilvēki mēdz vispārināt. Varbūt tas patētiski skan, bet – mans gods ir arī mana konventa gods. Mums ir jābūt stingrām savā nostājā, jo ar Daugavieti ļoti rēķinās visā korporāciju saimē. — tā tautiete Līga Loginova. Korporācijas ideja nav mainījusies kopš dibināšanas laikiem – audzināt akadēmiski izglītotas, gudras, cēlas latviešu sievietes, kas būs aktīvas sabiedriskajā dzīvē. Kā vēsta viena no devīzēm – Par taisnību, daiļumu un visu cēlu! Mēs augstu vērtējam morāles un pieklājības normas, nacionālvalstisko nostāju, meiteņu audzināšanu, godājošu attieksmi pret vecākiem cilvēkiem. Daugavietes atbalsta klasisko ģērbšanās stilu. Protams, neformālos pasākumos daugaviete drīkst vilkt džinsus un t-kreklus. Bet nekādā gadījumā regālijas nav velkamas pie šāda apģērba. Regālijas ir korporācijas atribūtika – galvas sega, ko sauc par segni atšķirībā no puišu deķeļa, dažāda platuma lentes korporācijas krāsās, kas daugavietēm ir violets – zaļš – zelts, kuras paredzētas nēsāt atbilstoši pasākuma nozīmīgumam un svinīgumam, cirķelis – sudraba piespraude, un krāsas simbolizējošs kuloniņš vairoga formā. Svinību tērps vasarā un pavasarī ir balts, bet ziemā un rudenī –melns. Ar prieku daugavietes Dace Matisone un Līga Loginova atceras korporācijas 80 gadu balli 2001.gadā, kad visas korporācijas locekles ieradās baltos tērpos. Visi redzēja, kas ir pasākuma saimnieces! Dace atzīst, ka ir prieks redzēt, kā Daugavietē izmainās meiteņu ģērbšanās kultūra. Ar laiku, izejot plašākā sabiedrībā, šīs iemācītās pieklājības un ģērbšanās normas nāks viņai par labu. Arī mūsu valsts prezidente Vaira Vīķe Freiberga ir vienā no studenšu korporācijām – Spīdolā. Un savulaik, uzrunājot savas korporācijas biedrenes, viņa teikusi — Domāju, ka korporācija "Spīdola" man ir palīdzējusi kļūt tādai, lai es varētu kļūt par prezidenti.

Līdzīgi kā studentu korporācijās, jaunās biedrenes vispirms ir nepilntiesīgā statusā, kā jau iepriekš minēts, viņas tiek sauktas par meitenēm. Šādā statusā viņas pavada četrus līdz piecus coitus (semestru), līdz ir izpildījušas visas prasības, lai drīkstētu nēsāt krāsas. Meitenēm ir dažādi saimnieciskie un sabiedriskie pienākumi. Dace stāsta — Nākot uz korporāciju jābūt gatavai pavadīt te daudz laika – tie ir kādi trīs vakari nedēļā. Mēs sagaidām, ka šī meitene būs aktīva. Tomēr šis laiks tiek pavadīts gan lietderīgi, gan interesanti un galu galā ieguvējas ir tikai pašas meitenes. Katra daugaviete sirdī nes apziņu, ka ja man kādreiz būs grūti, šeit es vienmēr atradīšu palīdzību un atbalstu, jo korporācijā ir studentes no dažādām augstskolām un specializācijām. Un neviena neatteiks vismaz konsultāciju sasāpējušajā jautājumā. Ir vieglāk dzīvot ar apziņu, ka ir korporācija. Ir dzirdēts stāsts, ka okupācijas gados, kad korporācijas darbojās ārzemēs, Austrālijā ielidoja daugaviete no Amerikas, un viņai bija tikai kādas tur dzīvojošās daugavietes telefona numurs. Vārds “daugaviete” vieno jebkurā pasaules malā. — tā, viena otru papildinot, stāsta Līga un Dace.
 

 

_ _ _
Studentu korporācija Lettonia, Rūpniecības iela 4a, LV-1010, , Rīga 2011, +371-6732 3000