_ _ _

Alus dzērāji vai tēvzemes atbalstītāji?
( Ieva Puķe , SestDiena , Rubrika: (12. lpp.) , 16.12.2000 )
 
Korporācijas Talavija mājā Lāčplēša ielā 28 mani ielaiž divi puiši ar melnām cepurītēm — šīs organizācijas leksikā viņus sauc par fukšiem.
Tālāk nonāku zālē, kur pie loga ir krustdūrienā izšūti aizkari un galdu sedz pārklājs ar sakrustotiem rapieriem. Gar vienu sienu rindojas trīskrāsu vairodziņi — visu vīriešu* korporāciju vapeņi, centrā — liels pēc Jūlija Madernieka meta gatavots Talavijas vapenis ar viņu krāsām: balts, zaļš, zelts. Pienāk kāds vīrs pusmūžā ar korporācijas cepuri galvā un stāsta: vapenis, lupatās ietīts, padomju laikā bijis ierakts zemē. Pats viņš visu šo laiku, vasarās slepeni izvēdinādams, glabājis korporācijas karogu. Cits talavietis, Laimonis Streips, sāk rādīt portretus pie sienām: vairāk nekā desmit bijušie korporācijas biedri, arī Zigfrīds Anna Meierovics, saņēmuši Lāčplēša kara ordeni.
«Šajā mājā padomju laikā bija armijas daļa,» skaidro Streips, «mums to izdevās atgūt jau 1989.gadā. Uz parketa bija uzsists linolejs, apakšā ierīkota virtuve. Pirmais, kas uzkāpa uz linoleja, gandrīz nobrauca pagrabā!» Secinām, ka situācija korporācijas īpašumā tiešām ir ievērojami uzlabojusies, turklāt mūsu tikšanās laikā tur rit saspringti remontdarbi pirms 14.decembrī paredzētajām korporācijas 100.dzimšanas dienas svinībām.

TAS SĀKĀS ITĀLIJĀ UN FRANCIJĀ

Korporācija, ko apciemoju, nebūt nav vecākā radniecīgu struktūru vidū. Korporāciju kustība sākusies jau XI un XII gadsimta mijā vispirms Francijas un Itālijas augstskolās, kur no citurienes atbraukušie studenti, galvenokārt vācieši, nodibināja savas nacionālās organizācijas. Vēl līdz šim laikam korporāciju aktīvie biedri sevi dēvē par tautiešiem. Pirmā latviešu studentu korporācija Lettonia izveidota pirms 130 gadiem Tērbatā. Talaviju, kas ir tikai piektā vecākā korporācija, apsteidza Rīgas politehnikuma paspārnē dibināta krievu studentu kopa Fraternitas Arctica, nupat 120 gadu jubileju svinējusī Selonija, arī Lettgallia. Izveidojoties Latvijas Universitātei, kad arī sievietēm radās reāla iespēja iegūt augstāko izglītību, sākās studenšu korporāciju laiks. Vecākā no tām ir 1921.gadā dibinātā Daugaviete.
Latvieši korporācijās turpināja apvienoties pat bēgļu laikā un emigrācijā. Padomju varai piederība korporācijai bija viens no punktiem nosūtīšanai pie baltajiem lāčiem, taču Latvijā palikušie pirmskara korporanti atceras, ka pulcējušies, lai aiz vārda vai dzimšanas dienas izkārtnes paklusām nodziedātu kādu no vecajām dziesmām vai parunātu par dzīvi. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas legālas kļuva arī korporācijas: sakarus atjaunoja ne tikai to biedri, bet tika uzņemti aizvien jauni studenti. Pašlaik aktīvāk vai mazāk aktīvi darbojas 36 korporācijas: 23 — vīriešiem, 13 — sievietēm.

CIRĶEĻI, DEĶEĻI, KONVENTI, KOMERŠI

Nezinātājam, kurš nejauši nonāks korporācijas pasākumā, iespējams, gribēsies sev iekniebt. Izbrīnīs ne tikai telpu dekorācijas, bet arī atribūtika: pār krūtīm diagonāli novilktas krāsu lentes, cepures — vīriešiem tās sauc par deķeļiem, sievietēm — segnēm, jaunpienācēju sudraba nozīmes cirķeļi, vīriešu pasākumos figurēs arī rapieri un līki dzērienu ragi… Svešinieks neuztvers, ko nozīmē ar latīņu vārdiem apzīmētie jēdzieni: teiksim, dziesmas ir kanti, sapulces — konventi, bet lielākas iekšējas svinības — komerši. Korporantu darbības cita citai sekos ar ceremoniālu nopietnību, runas nepārtrauks aplausi, bet kāju švīkāšana pret zemi… Notiekošo vadīs četru cilvēku kopa: korporācijas prezidijs — seniors, viceseniors, sekretārs un audzinātājs (jeb oldermanis). Visu regulē stingri noteikumi komāns. Te ir izteikta subordinācija: lai iegūtu krāsas, kas jauniņo padara par pilntiesīgu biedru, vismaz pāris semestru ir jāfuksē — jādara melnie darbi — telpu uzkopšana, krāsnešu apkalpošana pie galda. Fuksim jāiet uz deju stundām, jāmācās dziesmas, korporācijas vēsture un tradīcijas, jānolasa zinātnisks referāts.
Studenšu korporācijas Spīdola seniore, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja darbiniece Maija Anže atceras: būdama vēsturniece, viņa savulaik pārējām biedrenēm stāstījusi par pirmajām latviešu sievietēm ārstēm. Referāti vienmēr neesot tik akadēmiski: zobārstniecības studentes, piemēram, apcerējušas zobu higiēnu, meitene, kas strādā Zemessardzes štābā — karavīru profesionālo ētiku, demonstrējot video par karavīru mācībām. «Tagad uz korporāciju nāk aizvien jaunākas meitenes. Sabijušās, baidās no referāta, lasa to ātri — gan pašas uztraukušās, gan mums grūti klausīties. Mūsu korporācijā ir vairākas aktrises — Līga Liepiņa, Lolita Cauka, kas jaunajām meitenēm pasniedza runas mācību. Viņas bija sajūsmā,» stāsta M.Anže.

VISLABĀKĀ IEPAZĪŠANĀS

«Sabiedrības priekšstats par korporācijām, it kā korporāciju pārstāvji tikai izklaidējas, ir veidojies tādas literatūras ietekmē, kuras rakstītāji paši stāvējuši tālu no tām,» apgalvo Talavijas seniors Kārlis Reihmanis, kurš strādā zvērinātu advokātu birojā Kļaviņš, Slaidiņš un Loze. Lai es pievēršot uzmanību — blakus telpā taču notiek vīru kora mēģinājums! «Mūsu baltā krāsa simbolizē atturības principu. Tā ir atturēšanās no pārmērībām, vai tā būtu alkohola lietošana vai, nedod Dievs, kādas citas mūsdienām raksturīgas ligas. Alus ir sadzīviskā momenta sastāvdaļa, taču uz korporācijām nenāk piedzerties, to lētāk un ātrāk var izdarīt citur.»
Viņa teiktā pozitīvisms sabalsojas arī ar M.Anžes vārdiem par studenšu korporāciju uzdevumu: «Veidot akadēmiski izglītotas sievietes, sagatavot viņas darbam un ģimenei, kopt un attīstīt studentu garu, diskutēt literārajos vakaros.» Spīdola (tā nav ironija — korporantus identificē pēc viņu pārstāvētās organizācijas!) stāsta, ka tiekot turpinātas pirmskara Latvijas tradīcijas, kad korporācija no laukiem atbraukušajām studentēm palīdz iedzīvoties pilsētā. Meitenēm esot iespēja sev izvēlēties tā sauktās audžumātes, kas atbalstīs morāli un, ja būšot vajadzīgs, arī materiāli. Ja korporācijai, tāpat kā pirms kara, ir savs konventa dzīvoklis vai pat namīpašums, studentēm un studentiem ir iespēja tur satikties, mācīties vai skatīties televizoru. Cits talavietis, Vadības un ekonomikas fakultātes students Andris Rigerts saka — nevajag domāt, ka katra korporācija vārās savā sulā: «Ja kāds grib izklaidēties, mums notiek gan kopējas sporta sacensības, balles, pat teātra festivāls. Dienas X paaudzē kāds sūdzējās, ka neesot kur aiziet iepazīties. Nekur nav labāk iepazīties kā korporāciju sarīkojumos.»
Gribat dzirdēt kādu kuriozu? Savulaik netālu no Talavijas mājas bijis veikals, kura personāls manījis studentiņus ar deķeļiem iepērkam proviantu. Reiz pēc kādām svinībām nakts stundā līdzi jauniešiem iegājis arī viens no korporācijas vecākajiem biedriem, kungs pāri astoņdesmit. Pārdevējs, kuram cilvēki ar krāsu cepurēm galvā asociējušies tikai ar kaut ko studentisku, tajā brīdī iepletis acis un izdvesis: «Kurā kursā tad viņš ir?»

VIENS OTRU IEKĀRTO DARBĀ

Aktīvo korporāciju, pie kādām pieder arī Talavija un Spīdola, Latvijas kopās biedru skaits grozās ap simtu. Jautāti, kas bez rituāliem un tradīcijām vieno šos cilvēkus, viņi runā par draudzību un tēvzemes mīlestību. «Pirms kara korporācijas noslāņojās pēc studējošo specializācijas. Tagad — pēc draudzības principa,» saka no ASV iebraukušais Talavijas seniors ārzemēs, ķīmiķis Andris Staklis. «Trimdā tas mūs visvairāk turēja kopā.»
«Man kā konservatīvam cilvēkam svarīga ir iekšējā izjūta — principi, kas šeit valda, paļāvība citam uz citu,» saka K.Reihmanis. «Tā ir pasaule, kur sevi attīstīt. Korporācijā students iegūst labu audzināšanu, kas palīdz dzīvē.» Netiek slēpts, ka pat puse no jaunās paaudzes talaviešiem arī darbu atraduši, pateicoties korporācijas brāļu atbalstam. «Korporācija milzīgi paplašina draugu loku. Jauns zēns vienā rāvienā iegūst kādus 500 draugus — tik daudz mēs kopā esam visā pasaulē.»
Korporācijas ir mūža organizācijas: biedri nāks tevi apsveikt augstskolas izlaidumā vai kāzās, un ideālā gadījumā savstarpējie sakari tiks uzturēti līdz pat brīdim, kad korporācija atvadīsies no tevis pēdējo reizi.

PILSONISKAS, BET POZITĪVAS

Ja pirmskara laikā nacionālpatriotiskajās korporācijās koncentrējās daļa sabiedrības intelektuālās elites, tagad enerģiski cilvēki labprātāk izvēlas politiskas vai ekonomiskas aktivitātes. Vai korporāciju kustība piedzīvo zināmu dekadenci? ZA prezidents Jānis Stradiņš, kurš, sekojot ģimenes tradīcijai, 1990.gadā iestājies atjaunotajā Fraternitas Metropolitana, saka: gan tolaik, gan tagad viņu ir interesējusi korporāciju kultūrvēsturiskā loma. Studentu korporācijas bijis vienojošs faktors emigrācijā, taču arī tagad spēj kopā saturēt studentus un inteliģenci: kā lai te nepiemin kaut vai emocionālo korporāciju gājienu uz Brāļu kapiem 18.novembra rītā!
«Liekas, ka korporācijas ir drusku pilsonisks, bet pozitīvs strāvojums. Diemžēl, daudzos gadījumos tās par daudz dzīvo savu interno dzīvi.» Akadēmiķis atzīst, ka korporācijām sabiedrībā nav tik liela loma kā pirms kara, kad tās bija vairāk politizētas, saistītas ar pērkoņkrustiešiem. Prezidents Kārlis Ulmanis, uzskatīdams korporācijas par tīri vācisku veidojumu, pat taisījies tās slēgt. J.Stradiņš zina stāstīt, ka uz globalizāciju orientētajā korporācijas ideju dzimtenē Vācijā būt korporācijā pat skaitoties mazliet vecmodīgi. Viņš nesaka nē, kad jautāju, vai šo tēzi nevar attiecināt arī uz Latviju, taču sarunu noslēdz ar domu: «Tradīcijām ir liels spēks, tāpēc korporācijām ir tiesības pastāvēt.»
Ziņu aģentūras LETA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Barkāns, kurš iesaistījies korporācijā Vendia, atzīst šo organizāciju audzinošo lomu. Viņam korporācija daļēji finansējusi mācības ASV. Šis palīdzības akts nav vienīgais, saka M.Barkāns: «Nezinu, vai kāds ir saskaitījis šīs summas, bet tās ir ievērojamas.» Aizņemtības dēļ arī viņam katrreiz neiznākot apmeklēt korporācijas pasākumus, taču katra cilvēka dzīvē esot periodi, kad šādām lietām ir vairāk laika un kad — mazāk. Mēs taču būsim kopā līdz mūža beigām, viņš saka: «Nupat apglabājām vecāko korporācijas biedru, kam bija 87 gadi. Korporāciju problēma — ir iztrūkusi vidējā paaudze, tomēr mēs neviens nepaliekam jaunāks, tas ir dažu gadu desmitu jautājums.»

*Korporācijas, kas apvieno vīriešus, pieņemts saukt par studentu korporācijām, tās, kas apvieno sievietes — par studenšu korporācijām. Šo organizāciju vadība lūdz vārdu «korporeļi» un «korporeles» vietā lietot apzīmējumus «korporanti» un «korporantes».
 

 

_ _ _
Studentu korporācija Lettonia, Rūpniecības iela 4a, LV-1010, , Rīga 2011, +371-6732 3000