_ _ _

Labprātīgi studentu korporācijas valgos
( Signe Cīrule , Lauku Avīze , Rubrika: Mēs ( 15. lpp.) , 31.10.2000 )
 
Tiem, kuri nav saistīti ar kādu no vairāk nekā 30 korporācijām, būs grūti iedomāties, kas īsti slēpjas aiz audzināšanas, dziesmu, deju, paukošanas stundām vai literārajiem vakariem. Daudziem tikai korporācija saistās ar īstenu studentu dzīvi. Tikpat daudziem — ar tai ne pārāk glaimojošiem stereotipiem.
Korporāciju definīcija ir sausa: akadēmiska slēgta mūža organizācija. Aiz definīcijas slēpjas jaunajiem biedriem obligātas audzināšanas (oldermaņa), dziesmu (kantu), deju un pauku (paukošanas) stundas, visiem domāti literārie vakari, savi sporta svētki, teātra dienas un tā tālāk. Tāpat korporācijās ir savi uz ārieni īpaši nepopularizēti iekšējās kārtības noteikumi, tradīcijas, kas jāievēro, savi īpaši amati iekšējās dzīves organizēšanai. Tāpat te ir iespēja sadraudzēties ar visdažādāko sfēru un aprindu, tostarp citu korporāciju, locekļiem. Tāpat nav maznozīmīga mācīšanās un iespēja atklāti paust un apliecināt savu mīlestību jeb vienkāršāk —cieņu pret tēvzemi. Un tā bezgala savu savdabību, kuras jāievēro un kas sākotnēji varbūt liekas pārspīlētas, un savu prieku, kurus var mesties izbaudīt.
Sarunai ar “Mēs” pēc studentu korporācijas “Lettonia” aktīvas rosības piekrita dažādu gadagājumu trīs studentu un divu studenšu korporāciju korporanti. “Lettonia” un Prezidiju konventa seniors Mārtiņš Kreituss, Gunta Arāja, studenšu korporācijas “Daugaviete” seniore, studentu korporācijas “Selonija” sekretārs Uldis Dzērve, “Selonija” seniors Kaspars Korbs, tāpat Zigmārs Kristsons no “Lettgallia” un Eva Eglāja-Kristsone studenšu korporācijas “Staburadze” magister literarum.

Galvenais — pats cilvēks

Korporācija ir “paaudžu sasaite starp jauniem studentiem un cienījamiem filistriem cienījamā vecumā”, stāsta Mārtiņš. Studentu rīcībā ir filistru dzīves pieredze un zināšanas, jāmāk tikai šo iespēju izmantot. Korporācijā nav gudrāko vai dumjāko, visi ir līdzvērtīgi un attiecības balstās uz savstarpēju cieņu. “Sabiedriskais stāvoklis korporācijā nekādu īpašu lomu nespēlē,” bilst Mārtiņš. “Vērtē ir cilvēka personiskās īpašības.”
Priekos un problēmu reizēs iepazītie korporanti uz korporāciju nākuši ar konkrētu mērķi un agri vai vēlu tomēr veido vienu veselumu. Tieši tāpēc nav noliedzams, ka piederība korporācijai dod zināmu stabilitāti nākotnei. Uldis teic: “Tie ir kontakti arī savas karjeras veidošanai.” Protams, diezin vai ir vērts meklēt korporāciju tikai šā viena iemesla dēļ. Biedru uzticība vispirms ir jānopelna, bet sava varēšana jāpierāda.
Iegūti draugi visam mūžam — tā uz jautājumu par savu lielāko ieguvumu, iesaistoties kādā no 36 studenšu un studentu korporācijām, atbildēs katrs tajā iesaistītais. “Īpaši svarīgi tas varētu būt jauniešiem, kas uz Rīgu devušies studēt no kāda attālāka lauku rajona,” bilst Gunta. “Šeit tomēr var ātrāk atrast domubiedrus, no kuriem liela daļa kļūst par draugiem, uz kuriem paļauties.” Korporācijās daudzi atraduši arī savas otras pusītes. Mūsu sarunā piemērs tam ir Eva un Zigmārs.
Parasti tad, kad beidzas aktīvā studenta dzīve, paklīst arī tās aktīvisti. “Korporācija ir uz visu mūžu, ja vien pats to vēlies. Tas ir atbalsts visas dzīves garumā,” stāsta Mārtiņš. Arī pēc studijām ir ļoti daudz iespēju, kā pavadīt savu brīvo laiku. Kad beidzas studijas, korporanti ieiet filistru dzīvē. “Un tā līdz sirmam vecumam tomēr kopā ar studentiem. Un dzīve iedalīta semestros līdz pat kapa malai,” smej Zigmārs.
Korporācija ir organizācija, kas iemāca darīt. Šādu iemeslu, kāpēc ir vērts iesaistīties korporāciju darbā, min Gunta. “Šeit var iemācīties, kā vadīt vai noorganizēt kādu pasākumu. Šādas iemaņas novērtēs jebkura darba vieta.” Latvijas Universitātes (LU) studentu dzīve diemžēl ir diezgan noplakusi, piebilst Eva. Korporācijās ir dota iespēja darboties studentiskā vidē.
Uz jautājumu par iespējamiem mīnusiem šajā pozitīvo emociju virknē stāstītāji nedaudz aizdomājas. Pirmais sāk Zigmārs: “Korporācija prasa daudz laika. Tad, kad korporants kļūst par krāsnesi un ir apņēmies pildīt kādu amatu, jārēķinās, ka var ciest pat viņa zinātniskā karjera.” Neko citu negatīvu, ko, labprātīgi izvēloties darboties korporācijā, nestu līdzi šis lēmums, “Mēs” sarunu biedri nevar iedomāties.

Stereotipu organizācijas

Kad uzskaitītas daudzās korporanta iespējas, Mārtiņš nenoliedz, ka korporācijas ir zināmā mērā “slēgtas organizācijas ar diezgan stingru atlasi”. Tomēr tā jau ir ikvienā sevi cienošā organizācijā. Jo “cik stipri būs tās korporanti, tik stipra būs pati korporācija”, turpina Mārtiņš. Ne velti daudzas no korporācijām nosvinējušas savu simto gadadienu.
Stereotipu par korporāciju iekšējo dzīvi ir samērā daudz un patiesībā diezin vai ir vērts tos visus uzskaitīt. Ārēji akadēmiski stīvie un cienīgie burši ar dziesmām un runām par tēvzemes mīlestību, aiz sevis aiztaisot durvis, sasēžas pie galdiem un dzer līdz rītam, jā, un paukojas. Un dāmas, kas kafijo savos konventu dzīvokļos…
Stereotipus vislabāk lauzt katram pašam. Tāpēc tam, kas nebaidās pamēģināt, vispirms jāmeklē dažādu korporāciju biedri. Tie jūs ievedīs savos viesu vakaros, kad visu varēs apskatīt un izpētīt pats savām acīm. Cik viesu vakaru jāapmeklē, lai konvents viesi uzņemtu korporācijā par fuksi? Tas katrā organizācijā ir savādāk. Tikpat atšķirīgs ir fukšu laiks, kad kantu stundās jāmācās dziedāt, oldermaņa jeb korporācijas audzinātāja stundās — korporāciju vēsture, izvēlētās korporācijas tradīcijas, iekšējās kārtības noteikumi un tamlīdzīgi. Tāpat šajā laikā ir daudz un dažādi sabiedriskie pienākumi. Beidzot būs jāsameklē savs aizbildnis, kādā no literārajiem vakariem jānolasa referāts par sev tuvu, bet arī citiem interesantu tēmu un jāpierāda, ka esi cienīgs nest korporācijas krāsas. Proti, jānoliek eksāmens par savu semestros apgūto un, ja būsi cītīgs, konvents nobalsos par krāsu piešķiršanu. Tad arī fukša laiks būs beidzies.

Cēli, bet pašsaprotami

Katrai korporācijai ir savas krāsas, kas rotā vapeni, karogu un citu korporācijas atribūtiku. Tai ir sava devīze, savi mērķi. Piemēram, studentu korporācijas “Talavija” devīze ir: “Roku rokā. Darbs ceļ vīru.” “Ventonia”: “Draugam, godam, taisnībai.” “Beveronia”: “Zinātne zīmē pilnības augstumus, brālība veido tautas spēku.” Studenšu korporācijas “Daugaviete” devīze ir: “Par taisnību, daiļumu un visu cēlu!” Korporācijas “Gundega” devīze: “Dailei, tautietei. Kas mums ir skaists, to tālāk dosim, to neskaisto mēs pārveidosim, lai vairāk spētu citiem dot.”
Korporāciju devīzes arī norāda tos kopējos mērķus, kuriem 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā veidotas studentu un studenšu korporācijas. LU sagatavotajā vispārīgajā informācijā par korporācijām var izlasīt: “Šo organizāciju mērķis ir audzināt nacionālo inteliģenci, nodrošināt tās augstu zināšanu un kultūras līmeni, sagatavot Latvijas valstij un sabiedrībai talantīgus, spējīgus, centīgus darbiniekus, attīstīt jauniešos pienākuma apziņu, ētisko un estētisko izjūtu, draudzību, savstarpējo cieņu(..)” Ikdienas steigai tie ir skaļi vārdi. Skatoties korporantu aktivitātēs, viss šķiet daudz vienkāršāk. Īpaši kā cilvēkam no malas pavērojot, cik atraisīti viņi māk runāt par draudzību, par to, ko katram no mums varētu nozīmēt 18. novembris. Katru gadu 18. novembrī korporanti pulcējas pie Latvijas Universitātes un svinīgā gājienā dodas uz Meža kapiem, lai godinātu Māti Latviju. “Tā ir skaista tradīcija,” bilst Zigmārs.

Kā sameklēt īsto

“Mēs” sarunas biedri visi kā viens ieteica neatrast tikai kādas vienas korporācijas locekli un censties par varītēm tikt tieši viņa korporācijā. Labāk izzināt vairāku korporāciju dzīvi, tradīcijas, iekšējās kārtības noteikumus. Ikdienā visbiežāk neviens nepopularizē savu piederību vienai vai otrai korporācijai. Kad sāksiet to meklējumus, izrādīsies, ka korporanti ir vai ik uz soļa.
Tāpat varat padomu lūgt LU muzejā vai izmantot modernākus sakaru līdzekļus, proti, internetu. Vienai lielai daļai studentu un pāris studenšu korporāciju ir savas mājas lapas. Kā pārliecinājās “Mēs”, visvienkāršāk ir izvēlēties “Lettonia” mājas lapu — www.lettonia.lv. Tajā jūs atradīsiet arī pārējo korporāciju nosaukumus un pieejamās mājas lapas. Šeit būs informācija gan par attiecīgās korporācijas vēsturi, simboliku, uzņemšanas noteikumiem, gan kontakttālruņi.
Nevajag baidīties, ka varbūt neatbildīsiet tiem cēlajiem mērķiem, kas rakstīti uz papīra, ir vienisprātis “Mēs” sarunu biedri. Uldis ir vaļsirdīgs: “Kad iestājos korporācijā, nevarēju teikt, ka lepojos ar izteiktu tēvzemes mīlestību. Tomēr pa šiem gadiem tas kaut kā ir kļuvis par pašsaprotamu lietu.” Tāpat, iespējams, sākotnēji jaunos varētu baidīt korporācijas disciplīnas lietas, domā Kaspars. “Jā, varbūt sākumā ir atbaidoši, ka jāpadodas vecāko korporantu rīkojumiem.” Jārēķinās, ka ne viss notiks pēc jūsu prāta, ka būs jāievēro kaut kādas uzvedības normas. “Kaut vai mācēt pareizi uguni pasniegt, pieklājīgi ģērbties, mācēt dejot,” pāris no tām uzskaita Kaspars.
 

 

_ _ _
Studentu korporācija Lettonia, Rūpniecības iela 4a, LV-1010, , Rīga 2011, +371-6732 3000