_ _ _
Gesta Berlinga dziesma

Tad nebija ausmas, nebij rieta,
Tad gaismu neredzēja acs:
Tā aizdūca kā tūkstoš spietu
Tas trakais kavalieru gads.

Tad smaidi nenodzisa sejās,
Tad polku lēca bīskaps pats.
Tā aizjoņoja tūkstoš dejās
Tas trakais kavalieru gads.

Tad bij pie vīna mucām talkas,
Tad šalca alus kritums plats.
Tā aizdzirkstīja tūkstoš malkos
Tas trakais kavalieru gads.

Un kas par to, ka nāca briesmas
Un klāt bij sausums, posts un bads!
Vēl tagad atmirdz tūkstoš dziesmās
Tas trakais kavalieru gads.

Un lēni apklust sapņu dzirnas,
No asarām top valga acs...
Pār kalniem aizdipā kā stirnas
Tas trakais kavalieru gads.

Kas paliek pāri? dziļas alkas
Pēc tā kas tavai sirdij rads;
Ko elso vijoļstīgas smalkās
Tas trakais kavalieru gads?

Nē nav ne debess un ne elles,
Ir tikai tas, ko saredz skats!
Un tumsā vizuļo kā krelles
Tas trakais kavalieru gads.

Tur prieks ar bēdām kopā savīts,
Un Gesta Berlings – tas tu pats.
Un Tādēļ lādēts lai un slavēts
Tas trakais kavalieru gads.
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
-
_ _ _
Studentu korporācija Lettonia, Rūpniecības iela 4a, LV-1010, , Rīga 2011, +371-6732 3000